Sabiedrības daļā, kas ir zemes īpašnieki, pēdējā laikā stingri ir iesakņojies uzskats, ka īpašuma tiesības ir absolūti neaizskaramas un katrs to pārkāpums no citu sabiedrības locekļu puses ir novēršams ar jebkādiem līdzekļiem. Šāda uzskata iemesls lielā mērā saistīts ar pēdējā pusgadsimta pieredzi, kad lielāko tā daļu sabiedrība bija spiesta dzīvot bez privātā īpašuma. Viss īpašums, ieskaitot arī zemi, bija sabiedrības īpašums, kas tika izmantots balstoties uz centralizētas plānošanas sabiedrības labā. Līdz ar to sabiedrībā ir iesakņojies izteikts viedoklis, ka tagad, kad faktiski viss īpašums ir privātīpašums, tas ir neaizskarams no pārējās sabiedrības puses un pārējai sabiedrībai ir jāpiekāpjas tā priekšā un pat ir jānodrošina tā svētums. Nenoliedzami, ka šis nav vienīgais iepriekšminētā uzstādījuma iemesls, jo šāda uzstādījuma pamatā ir vairāki iemesli, bet samērā nozīmīgs šāda viedokļa iemesls.
Īpašuma absolūtu neaizskaramību no pārējās sabiedrības puses vienpusēji lūkojoties liekas, ka nodrošina arī spēkā esošie likumi. …
