Sākoties 20. gadsimtam pasaulē pavērās jaunas iespējas gan zinātnes, gan tehnikas jomā. Vairākās Eiropas valstīs un Amerikā vienlaikus veidojās dažādas jaunas pieejas cilvēka psihiskās pasaules izzināšanai. Starp šīm atšķirīgajām pieejām valdīja pat naidīgas attiecības, jo to pārstāvji uzskatīja, ka tieši viņiem ir vispareizākā nostādne psiholoģisko pētījumu jomā. Šajā laika posmā ASV radās arī jauns psiholoģijas virziens biheiviorisms. Tas radās kā dzīvnieku uzvedības novērošanas rezultāts. Biheivioristi uzskatīja, ka prātu nav iespējams pētīt, jo objektīvai novērošanai pakļaujas tikai cilvēka uzvedība, jeb stimuls-reakcija. Šo divu rakstu autori savos darbos runā par biheiviorisma skolu, eksperimentiem, kas pierāda biheivioristu nostāju, kā arī tiek runāts par jauna biheiviorisma izveidi, kas apvienotu visu psiholoģiju.
Roberts Džerks un Sergiuss Morgulis savā rakstā runā par Ivana Pavlova eksperimentu. Pavlovs un viņa studenti savos eksperimentos izmantoja siekalu refleksa metodi. Tā sastāv no kvantitatīvām siekalu refleksa izmaiņu studijām, kas ir nosacītas ar kompleksiem receptīviem procesiem centrālajā nervu sistēmā. Siekalu reflekss notiek zem diviem dažādiem nosacījumiem. Pirmais no tiem, kad mute tiek stimulēta ar noteiktiem ķīmiskiem procesiem un otrais, kad dzīvnieki ir stimulēti ar skaņām, smaržām, temperatūru, pieskārieniem, kas ir bijuši doti jau iepriekš, saistībā ar pirmās klases stimuliem.…
