Latviešu tautas dzīvē un pašā tautā svarīgas problēmas, kas traucē valstij attīstīties, ir pastāvējušas vienmēr, šo problēmu cēloņu pamatā parasti bijušas un ir pašas tautas nesaskaņas savā starpā, mantrausība un cietsirdība, tās ir problēmas, kuras nav atrisinātas vēl līdz šai dienai.
Kā pati svarīgākā problēma, kas pastāvējusi latviešu tautā, ir savstarpējie strīdi, savstarpējā nesaticība un skaudība vienam pret otru. Domāju, ka strīdi tautās atšķirīgo domāšanu un raksturu dēļ ir pavisam parasta un ikdienišķa lieta, jo ne visi domā vienādi, tikai latviešu tautā tie parasti izvēršas par savstarpējo domu kariem, katrs pastāv pie savas taisnības un neviens nedomā piekāpties. Parasti šos strīdus izmantojuši un izmanto citi sāncenši savas nolūka piepildīšanai. Arī K.Skalbe šo problēmu apskata un pieskaita pie vienas no lielākajām problēmām, kādēļ Latvija, kaut gribēdama, netiek uz augšu no pagrimuma salīdzinājumā ar citām valstīm, kurām ir bijusi tāda pati vai līdzīga vēsture: „(8.LPP)”Kā cēloni K.Skalbe piemin tautas mūžīgo lielo pakļautību citām varām un tādejādu nemācēšanu valdīt pār savu zemi. Šo cēloni varēja pieņemt 20.gadsimta sākumā, kad patiešām valsts bija jauna un to nemācēja pārvaldīt, bet kas notiek šodien? Tā pati problēma- tie paši strīdi, tā pati neuzticība, tā pati sāncenšu tautas izmantošana tās nesaprašanās laikā. Kas būtu vainojams, mūsdienu tautas sašķeltībā, atliek vienīgi minēt. …
