Ezera ledus režīms
Apskatot konstruēto ledus vidējā un maksimālā biezuma izmaiņu grafiku periodā no 1984/85. līdz 1988/89. hidroloģiskajam gadam (4.attēls), var novērot, ka abu rādītāju grafiku gaita ir līdzīga. Periodā no 1984/85. gada līdz 1987/88. abi rādītāji katrā gadā pieaug, krasāku pieaugumu novērojot maksimālā ledus biezuma rādītājā. 1987/88. gadā abi rādītāji ir sasnieguši maksimālās atzīmes (35,3 vidējais un 44 cm maksimālais biezums). Maksimālā ledus biezuma 2 lielākās vērtības ir bijušas atkārtotas un noturējušās par 3-4 dienas. Perioda pēdējā apskatītajā posmā (1988/89. gads) abi rādītāji, savukārt, ievērojami samazinās, sasniedzot gandrīz vienādu lielumu (14 un 15 cm). Papildus apskatot ledstāves ilguma rādītāju izteiktu dienās, var redzēt, ka pirmajos 3 pētāmā perioda posmos tas ir bijis ļoti līdzīgs, atšķiroties gada skatījumā tikai par vienu dienu (no 123 līdz 125 dienām). 1987/88. gadā ledus ezeru ir klājis jau mazāk – 114 dienas, bet pēdējā posmā no 1988. līdz 1989. gadam tas ir bijis vien 75 dienas. Izvērtējot apskatītos rezultātus, var spriest, ka apskatāmā perioda pēdējā posmā, tas ir no 1988. līdz 1989. gadam, ziema nav bijusi barga, kā rezultātā uz ezera nav izveidojusies relatīvi noturīga ledus sega. Pārējos periodos ziemas ir bijušas relatīvi bargākas. Šādu efektu, iespējams, varētu būt papildinājusi arī bieza sniega sega uz ledus virsmas, kas veicina labu siltumizolāciju un neļauj ezeram aizsalt lielos dziļumos.
…
