Platība - 18,2 km²; iedzīvotāji aptuveni 10800; attālums līdz Rīgai – 50 km; vidējais nokrišņu daudzums gadā – 693 mm; vidējais saulaino dienu skaits gadā – 126
Sigulda pilsētas tiesības ir ieguvusi tikai 1928. gadā, bet jau izsenis tā minēta rakstītajos avotos. Tā atrodas Gaujas senlejas krastos, kuros redzami krāšņi devona smilšakmeņu atsegumi, alas, avoti.
Senlejas dziļums sasniedz 85 m. Nogāzes apaugušas ar lapu koku mežu. Tās brīnišķīgo ainavu dēļ Siguldas apkārtne tiek dēvēta par Vidzemes Šveici.
Gaujas senlejā pie Siguldas atrodas lielākā smilkšakmens ala Baltijā - GŪTMAŅALA, bet gleznainajos Vējupītes krastos – Kraukļu aiza, Pēterala, Geznotāju kalns un Satezeles pilskalns, saukts par Līvu kalnu.
Somugru cilts – lībieši Gaujas lejtecē ienāca 11. gadsimtā. Nostāsti un hronikas vēstī par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, TURAIDU, Kubeseli.
Netālu no Gaujas Nacionālā Parka pārvaldes un apmeklētāju centra atrodas Siguldas muiža ar parku un saimniecības ēkām, tautā saukta par Jauno pili (celta 1878. – 1881.) , kas piederējusi kņaza Kropotkina ģimenei. Blakus pilsdrupas.…
