Baltijas valstu un Krievijas (NVS) savstarpējo tirdzniecības attiecību tendences no 1991.gada līdz šodienai

Ievads

Darba mērķis šinī kursa darbā bija tuvāk izpētīt Krievijas un Baltijas valstu savstarpējās tirdzniecības attiecības sākot jau no PSRS. Kādas sekas tika atstātas no PSRS, kas 1998. gadā notika ar Latu, kādas ekonomiskās krīzes bija jāpārdzīvo Latvijai – kā tas notika un ko darīja ir ietverts šī kursa darba ietvaros. Tākā ši tēma ir diezgan plaši pazīstama un to var izklāstīt ļoti plaši, es lietoju vispārīgo pētišanas metodi. Sakot no Padomju laikiem, lēnām pārgaju uz musdienām, lai varetu redzēt notikumu gaitu un, lai lasītājam būtu saprotams, kādas sekas tika radītas un, kas, tās radīja. Darba pētijumā ieviesu mazu korekciju – Pētijumu veicu gan ar konkretiem avotiem (faktiem), gan vēsturisku materiālu, izlasot notektu avotu, informāciju, veidoju internetā konferences, kurās notika daudzu domu izklāsts, veicu to analīzi un nonācu pie savas konkrētās domas.Izmantoju jau izteiktas cilvēku un analītiķu domas no interneta. Ļoti plaši pazīstamas tādas tēmas ka Ventspils naftas problema, par kuru tika izklāstītas vairākas domas. Investīciju plāni, un padziļinoties šinī visā var skaidri redzēt kā pasaulē notiek ekonomiskie kari, kā valstis cīnās par jauniem tirgiem, kā mēģina pārvarēt krīzes, un meklē jaunas iespējas savas valsts attīstībā, veido interesantas ķēdes reakcijas, lai panāktu savu mērķi. (Pētiju ari vēsturi, bet kursa darbā to neikļāvu, izpētiju priekš sevis, lai skaidrāk saprastu kādas sekas tika no tiem laikiem pārnestas uz mūsdienām).


Tirdzniecības izmaiņas pēc Latvijas iestāšanās ES un Krievija PTO.

Vienās no lielākajām izmaiņām kas radušās pec Latvijas iestāšanas ES ir rūpniecības preču ievedmuitas tarifu izmaiņas. Ar iestašanos ES no Krievijas puses importa notika neliels muitas cenu palielinajums apmēram par 0,6-4,5%. Līdz iestāšanās brīdim ES Latvija nepielietoja kvantitatīvos ierobežojumus un dubultās kontroles sistēmu tirdzniecībā ar tēraudu un tā izstrādājumiem, kā arī dubulto kontroli tirdzniecībā ar tekstilu, un tā izstrādājumiem. Taču kopš iestāšanās ES arī Latvijai ir jāpiemēro ES spēkā esošās kvotas, dubultās kontroles un vienpusējās uzraudzības sistēmas atsevišķu tērauda un tā izstrādājumu importam un dubultā kontrole tekstila izstrādājumu importam no Krievijas. Līdz ar to diezgan izmainās struktūra un arī kontrole tirdzniecībā ar Krieviju, kas būtība to apgrūtina kamēr Krievija nav iestājusies ES.



…