Kad Kenedijs runā par pilsoņu nozīmi, un ka tie ir vajadzīgi ASV, vienai amatpersonai pirmajā rindā, kas sēž aiz Kenedijakaut kas nokrīt, tas protams novērš uzreiz uzmanību no paša prezidenta. Tomēr, domāju, ka klātienē tas nebija tik uzkrītoši, jo no lejas iedzīvotāji to nevarēja redzēt.
Runas pēdējos teikumos, Kenedijs atkal nodala valsti un iedzīvotājus uzsverot: „Ask not what your country can do for you - ask what you can do for your country” . Sakot šo teikumu Kenedijs lieto aizliegto žestu – pirkstu, un vienu reizi parāda to pa labi, otru reizi pa kreisi, plecu augstumā, uzsverot, ka tas attiecās uz visiem. Taču, ja nākamajā teikumā to izlabo, sakot: “Ask not what America will do for you, but what together we can do for the freedom of man” .
Bet runas nākamais un pēdējais teikums, liecina par to, ka ASV baznīca nav atdalīta no valsts. Manuprāt, pēdējiem diviem teikumiem vajadzēja atskanēt otrādāk. Un sabiedrībai paliktu pratā, tas, ka tā ir vienota ar valsti, un ka tiki visi kopā var paveikt kaut ko nozīmīgu.
…
