Šis raksts ir tapis laikā, kad pēc neatkarības atgūšanas, radās nepieciešamība pārvērtēt vēstures objektivitāti, bija nepieciešama jauna vēsturiskā informācija, jauns skatījums uz pagātni. Viena iespēja ir paplašināt jau zināmo pētījumu avotu bāzi, kur esošā informācija bija izmantota daļēji un tendenciozi. Otrs veids kā paplašināt vēstures zināšanas ir izmantot jaunas avotu apstrādes metodes, kas sniegtu līdz tam nezināmu informāciju no jau zināmiem vēstures avotiem.
Savā rakstā autore iepazīstina lasītājus ar vēstures matematizācijas metožu izmantošanu izpētes procesā. Šīs metodes izmantošana sabiedriskajās zinātnēs tika aizsākta jau 20.gs. 50.-60. gados. Sākumā šī metode tika pielietota sociālekonomisko problēmu pētīšanai, bet laika gaitā, pilnveidojoties metodēm, paplašinājās arī pētījumu tematika. Diemžēl LPSR kvantitatīvās metodes tika uzskatītas par antizinātniskām. Neviens pētniecības centrs nenodarbojās ar kvantifikācijas problēmām vēstures zinātnē. Tomēr atsevišķi pētnieki samērā veiksmīgi izmantoja matemātikas metodes. Šajā sakarā raksta autore piemin vēsturnieku I.Butuli, kurš ar kontentanalīzes palīdzību pētījis jaunstrāvnieku avīzi „Dienas Lapa”.…
