Latvijā, kurā vēljoprojām jūtamas sociālisma sekas un paliekas, tiesību galvenais mērķis diemžēl vēl nav pilnībā sasniegts. Ir apritējuši vairāk kā 20 gadi, ir notikušas daudzas (pat radikālas) izmaiņas konstitucionālajās, administratīvajās, civiltiesībās un kimināltiesībās, bet vēljoprojām bieži vien Latvijas tiesību pārvaldes darbības rezultāti ir pretēji tiesību normas jēgai un taisnīguma principiem.1