Dabā.
Dabā silīcijs aiz skābekļa ir nākamais izplatītākais nemetāliskais elements. Zemes garozā tam ir izcili svarīga nozīme, jo silīcijs ietilpst plaši izplatīto iežu un minerālu sastāvā. Smiltis sastāv, galvenokārt, no silīcija (IV) oksīda. Dabā brīvā veidā silīcijs nav sastopams, taču plaši izplatīti ir dažādi silīcijskābes sāļi (pārsvarā alumosilikāti). Pie tiem pieder, piemēram, kaolinīts, laukšpats, vizla u.c.
Izmantošana. Silīcijam ir liela nozīme kā piekausējumam skābes izturīgu tēraudu un saules bateriju ražošanā. Silīcija savienojumiem, it īpaši māliem un smiltīm, ir liela nozīme stikla, cementa un keramikas izstrādājumu ražošanā.
Fizikālās īpašības.
Ir pazīstams amorfais un kristāliskais silīcijs. Amorfais silīcijs ir brūna, pulverveida viela. Kristāliskais silīcijs ir ļoti ciets un trausls, ar tēraudam līdzīgu metālisko spīdumu., tam piemīt pusvadītāja īpašības.…
