Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.03.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 1.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 2.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 3.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 4.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 5.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 6.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 7.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 8.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 9.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 10.
  • Referāts 'Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitātes sindroma ģenētiskā predispozīcija un k', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  ATLANTO-AKSIĀLĀS LOCĪTAVAS NESTABILITĀTES SIDNROMS    4
1.1.  Definīcija, patoloģiskā fizioloģija, epidemioloģija    4
1.2.  Anamnēze, diagnostika, diferenciāl-diagnostika    6
2.  ĢENĒTISKIE SINDROMI AR PAAUGSTINĀTU RISKU IEDZIMTAI C1/C2 KAKLA SKRIEMEĻU NESTABILITĀTI    8
2.1.  Dauna sindroms    8
2.2.  Grisela sindroms (Grisels syndrome)    8
2.3.  Morkuio sindroms (Morquio’s syndrome)    9
2.3.  Spondiloepifiziālā displāzija (Spondyloepiphyseal dysplasia congenita)    9
  SECINĀJUMI    10
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Atlanto-aksiālās locītavas nestabilitāte un ar to saistītā C1/C2 kakla skriemeļu subluksācija vairumā gadījumi ir asimptomātiska un neprasa neatliekamu medicīnisku palīdzību. C1/C2 nestabilitātes sindroma gadījumā, primārais uzdevums ir aizdomāties par sindromu riska grupās t.sk. ģenētiski predisponētos pacientos īpaši bieži sastopamu ģenētisko patoloģiju gadījumos, kā, piemēram - 21.hromosomas trisomija. Retāk sastopamās ģenētiskās saslimšanās šīs sindroma iespējamība ir klīniski jānovērtē un jāveic atbilstoša radioloģiska kontrole, nozīmējot atbilstošu profilaksi (fizisko aktivitāšu ierobežojumu) radioloģiskai atradnei, kā arī rūpīgi monitorējot neiroloģisko simptomu attīstību dinamikā.
Neatliekamās medicīnas kontekstā būtiskākais ir apzināties, ka pat vieglas traumas var būt potenciāli bīstamas minēto riska grupu pacientiem un, saskaroties ar šādiem klīniskajiem gadījumiem būtiski ir fiksēt ne vien traumas mehānismu un sniegt adekvātu akūto palīdzību, bet arī apzināt ģenētisko predispozīciju kā potenciāli bīstamu riska faktoru vidēji smagu, kā arī smagu traumu gadījumos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants