-
PSRS okupācijas sekas: tiesiskie aspekti
Ebreju fiziska iznicināšana sākas ar uzbrukumu Padomju Savienībai 1941.g 22.jūnijā. Hitlers izdeva slepeno pavēli kura bija noradīts ka bez kavēšanas jāiznicina iekaroto teritoriju ebrejus. Ebreju iznicināšanu veica tā saucamas eiznzacgruppas. Einzacgruppas bija vācu speciālas šāvēju vienības. Tomēr vācieši gribēja panāk iespaidu ka ebrejus iznicina vietējie iedzīvotāji. Lai tomēr iznicinātu pēc iespējas vairāk ebreju einzacgruppu darbību vien nepietika un ,, ebreju jautājums’’ netiks atrisināts pilnīgi un tikko sācies karš vācieši sāka celt speciālas iznicināšanas fabrikas kur cilvēku iznicināšanai piemēroja industriālas metodes. Tika uzceltas piecas tādas nāves nometnes- Aušvica, Birkenava, Treblinka, Sobibora, Belzasa, Maidaneka un Čelmna. Visas šīs nometnes paradās Polijas teritorijā lai neradītu negatīvu noskaņojumu Vācijā.
Pirmajos kara dienās Latvijā ienāca einzacgruppa A. Gruppu vadīja brigadefīrers V. Štālekers. Viņš noorganizēja vairākas latviešu SD palīg vienības, no kurām galvenās bija Martiņa Vuglāna palīg vienība Jelgavā un Viktora Arāja palīg vienība Rīgā.
Kopumā einzacgruppas Austrumeiropā iznicināja vairāk nekā miljonu ebreju. Štalekera grupa Latvijas teritorijā nogalināja ap 31000 ebreju. No 1941.g. septembra Latviju pārņēma civila pārvalde un ar to einzacgruppu darbība beidzās. Ebreju jautājuma kārtošanu pārņēma vācu civila pārvalde, daļēji stacionāra SD struktūra un daļēji augstākais policijas un SS virspavēlnieks Fridrihs Jekelns.
Rīgas, Daugavpils ebrejus sadzina geto. 1941.gadā oktobrī Latvija vel dzīvi bija 35000 ebreju.
Taču Vācijas virspavēlniecību ebreju neapmierināja un viņi uz Latviju pārcēla Fridrihu Jekelnu ar mērķi ‘’iztīrīt’’ geto. 30.novembrī un 8.decembrī tika nogalināti ap 24000 Rīgas ebreju. Mazāka mēroga akcijas notika Liepājā, Šķēdes jūrmalā un Daugavpilī pie Poguļankas. Pirms nāves nometņu uzbūves 1941.gada beigās un 1942.gada sākumā uz Latviju apmēram 21000 Vācijas un Austrijas ebreju. 1942.gada Latvijas ebreju iznicināšana izbeidzas, bet 1944.gada vidū palikušos ebrejus aizveda uz Vācijas nometnēm.
…
1.PSRS okupācijas sekas: tiesiskie aspekti. Padomju okupācija Latvijas teritorijā sākas ar to, ka 15.jūnijā rītausmā padomju karaspēks uzbruka Latvijas robežpostenim. Vēlāk tika izteikts ultimatums no Padomju puses. Šajā ultimatumā bija teikts, ka Latvijas valdībai Latvijas teritorijā ir jāielaiž Padomju karaspēks, kuru lielums būs divi korpusi. Ultimatumā bija arī teikts, ka Latvijas valdībai jābūt draudzīgai prieks Padomju Savienības. Ultimatumā bija pieprasīts lai atkāptos ministru kabinets, bet ne pats Kārlis Ulmanis. Tās deva Kārlim Ulmanim cerību, ka Padomju Savienība tomēr saglabās Latvijas neatkarību. Tomēr viņa cerības bija veltīgas. Pēc okupācijas sākas Latvijas aneksijas sagatavošana. Lai anektētu Latviju bija jāorganizē demokrātiskas vēlēšanas. Vēlēšanas bija organizētas organizētās 14.un 15.jūlijā. Organizējot šīs vēlēšanās bija pārkāpti dažādi likumi tajā skaitā Satversme. Pirmkārt likumu par Saeimas vēlēšanām pieņēma Kirhenšteina Ministru kabinets. Taču Ministru kabinetam nav tiesību pieņemt likumus. To var darīt tikai Saeima. Otrkārt tika pārkopts Satversmes 11.pants. Šīs pants nosaka ka vēlēšanām jānotiek oktobra pirmajā svētdiena un sestdiena pirms tām. Bet vēlēšanas bija organizētas svētdiena un pirmdiena. Tās bija izdarīts ar tādu nolūku lai vēlētājus varētu vieglāk kontrolēt, vai strādājošie dodas uz vēlēšanām, organizēt viņu piedalīšanos un kolektīvi nogādāt uz vēlēšanu iecirkņiem.
