Bērnam rodas psiholoģiska rakstura problēmas, kuras tiešā veidā var ietekmēt mācīšanos. Tādi bērni bieži vien nokļūst speciālistu redzes lokā. Un arī tad, kad ģimene ir nonākusi speciālistu redzes lokā, puse vecāku neredz vajadzību iesaistīties un bieži vien neapzinās savas līdzdarbošanās nozīmi.
Manuprāt, bērnu emocionālo un uzvedības grūtību izcelsme ir nepārprotams rādītājs tam, kāda situācija ir Latvijas ģimenēs un skolās ir aktuālākais šīs situācijas «spogulis». Latvijas iedzīvotāju laimes pamatā ir ciešas attiecības ģimenē un, ka situācijas uzlabošanas veiksmes atslēga ir vecāki un viņu attieksme. Tomēr, diemžēl, vecāku un bērnu starpā tām ir tendence gadu gaitā pasliktināties, kas bieži vien rezultējas psiholoģiska rakstura problēmās, kas ietekmē arī mācīšanās iespējas un vēlēšanos apgūt jaunu informāciju. Viņi var sekmēt situācijas uzlabošanos ar beznosacījumu mīlestības izrādīšanu, ieinteresētību bērnā un viņa attīstībā, komunikācijas prasmju pilnveidošanu un rīcību. Bērnu emocionālā labklājība ir vecāku, skolu un sociālā atbalsta speciālistu kopējā atbildība, tāpat arī problēmu risināšanā ir nepieciešama aktīva visu pušu iesaiste un sadarbība. Es uzskatu, ka ir nepieciešama atbalsta sistēmas izveidošana, kuras mērķis būtu palīdzēt šāda veida ģimenēm, kā arī uzlabot esošo situāciju Latvijas ģimenēs, stimulējot bērnu psiholoģisko barjeru pārvarēšanu.
…
