Termins "tiesību avoti" ir pazīstams jau kopš Romas laikiem. Romiešu vēsturnieks Tits Līvijs savos rakstos pirmos romiešu rakstītos likumus, t.s., divpadsmit tabulu likumus, nosaucis par "visu publisko un privāto tiesību avotu". Tātad ''tiesību avots" ir pamats un sākums, no kura iesākās tiesību attīstība un vēlāk izauga milzīgā romiešu tiesību sistēma. [V.Kalniņš, Romiešu civiltiesību pamati, R., 1977., 35.1pp.]
Kā jebkurai sabiedriskai parādībai, arī tiesībām ir savas specifiskas izpausmes formas. Tiesību avotu pētīšana un to noskaidrošana parāda kādā veida tiesības ir veidojušās, attīstījušās un kādā veidā tās ir tiktas ietvertas tiesību normās, likumos.
Tiesību avots ir tas, no kurienes var uzzināt tiesību normu saturu. Tiesību avots norāda, ar kādiem paņēmieniem valsts izsaka iedzīvotāju gribu normatīvajos aktos. Tiesību avoti Latvijā galvenokārt ir no valsts izrietoša vai valsts atzīta, oficiāla, dokumentāra tiesību normu izpausme un nostiprināšana, kas tiesību normām piešķir juridisku, vispārobligātu spēku, kas izsaka pozitīvas tiesības, vienkāršāk izsakoties - dod pozitīvo normu saturu. Tiem piemīt oficiāls raksturs, tie ir valsts atzīti, tādēļ arī tajos ietvertās normas atbalsta un nodrošina valsts.…
