-
Sešus, septiņus gadus vecu bērnu vecumposma raksturojums
Jo spēcīgāki kļūst muskuļi, jo lielāks ir pieprasījums pēc kustībām un fiziskas aktivitātes [Pirmsskolas izglītības programma pirmsskolas iestādēm. – Rīga: Mācību apgāds NT, 1998.- 40 lpp.].
Bērni pavada savas dienas lielāko daļu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tātad, pirmsskolas iestādē bērni iegūst ne tikai zināšanas, bet šeit veidojas arī saskarsmes pieredze. Ir svarīgi, lai mūsu bērni izaugtu veseli, lai prastu izvirzīt sev mērķi un to sasniegt, mācētu sadarboties ar saviem vienaudžiem un pieaugušajiem, izteikt savas domas, jūtas, emocijas, uzklausīt citus un pieņemt citus. Bet, lai visu iepriekš minēto varētu veiksmīgi realizēt un sasniegt, ir ļoti svarīgi pedagoģiskajā procesā ievērot vecuma īpatnības. Cilvēka personības attīstībā jāievēro zināmas likumsakarības. Katram vecumposmam ir savas īpatnības, ko nosaka iedzimtība, sociālie apstākļi un iepriekšējā audzināšana.
Varam secināt, ka vecākajā pirmsskolas vecumā bērna attīstība notiek visās viņa psihiskās dzīves jomās – bērns apgūst un sistematizē milzīgu jutekliskās informācijas daudzumu, tā pilnveidojot sajūtu un uztveres procesu, domāšanu, iztēli, tīšās uzmanības un loģiskās domāšanas spējas, bagātinās viņa emocionālā pasaule. Svarīga nozīme bērna audzināšanā ir mācību un izziņas darbības un motīvu vajadzību attīstībai. Tas nozīmē vēlmi un prasmi domāt , būt ar intelektuāli aktīvu attieksmi visās darbībās.
…
Katra cilvēka dzīvi veido atsevišķas attīstības fāzes. Ar to palīdzību iespējams raksturot galvenās attīstības līnijas dažādos bērnu vecuma posmos un novērtēt audzinošās iedarbības efektivitāti. 6 – 7 gadus veci bērni, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, ir vecākā pirmsskolas vecumā. Sešu gadu vecums ir bērna intelektuālās attīstības, sociālās gatavošanas un emocionālās nobriešanas sensitīvais periods. Plaši pazīstama ir krievu psihologa Daniila Elkoņina koncepcija par bērna psihiskās attīstības periodizāciju, kur bērnu psihiskā attīstība tiek aplūkota no darbības viedokļa. Mūs interesējošais vecums pēc D. Elkoņina periodizācijas iekļaujas trešajā attīstības stadijā, kur vadošā darbība ir sižetiskā lomu rotaļa. Vecākā pirmsskolas vecuma bērniem attīstītās galvenās domāšanas formulas: uzskatāmi konkrētā jeb darbīgā (t.i. darot domā) un uzskatāmi tēlainā (t.i. domā par priekšmetu, kas nav klāt), verbāli loģiskā domāšana. Domāšanas pamatā ir priekšstati. Pirmsskolas vecuma beigās (6,7 gadi) bērna rīcība kļūst vairāk apjēgta un apdomāta. To raksturo motīvu izveide un pārkārtošanās. G. Svence uzsver, ka pirmsskolas periodā turpina veidoties “iekšējās uztveres shēma”.
