Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Politiskā ideoloģija | 4 | |
Ideoloģijas nozīme | 6 | |
Jēdzieni | 7 | |
Konservatīvisms | 9 | |
Liberālisms | 11 | |
Sociāldemokrātija | 13 | |
Politiskās ideoloģijas filozofu skatījumā | 15 | |
Secinājumi | 19 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 20 |
Politiskās teorijas pamatvirzieni un doktrīnas, tā ir zinātniska vai filozofiska teorija, politiskās ideoloģijas teorija, vadošais teorētiskais vai politiskais princips vai normatīva formula radās jau Senajā Grieķijā. Aizsākās politiskās domas vēsture, kas ietekmē pasauli un tās politisko uzbūvi. Politikas teorija jeb politiskas teorijas savā būtībā ir politiskas ideoloģijas. Tās veido politiskās domas garīgos pamatus, kas nosaka politikas mērķi, būtību un saturu. Šajā aspektā politika ir cieši saistīta ar vēsturi, jo katra politiskā ideoloģija ietver attiecīgas vēstures izpratnes teoriju vai balstās uz to. 1
Politiskā ideoloģija ir cilvēku, šķiru, partiju uzskatu un ideju sistēma, kura pauž cilvēku, šķiru, partiju, politikas un varas subjektu uzskatus, intereses, mērķus, centienus, prāta ievirzi, kā arī attieksmi pret īstenību, aptverot konkrēta laikmeta paaudzi, sabiedrisko kustību, mākslu, literatūru, u.t.t., līdz pat pasaules uzskatam un dzīves pozīcijai.
Ideoloģija, tāpat kā politika, ir universāla, tā spēj aptvert visdažādākās domas sfēras, cilvēka darbību, uzmanību un noteikt to virzienu, mērķi un līdzekļus. Ideoloģija ir saistīta ar to ideālu un konkrētu uzdevumu, mērķu un iespēju salīdzināšanu, kuri politikā ieņem centrālo vietu. Tādēļ ideoloģija norāda politikā uz ideālu un vērtību sistēmu, pēc kuras tai vajag tiekties. Tādēļ rodas konservatīva vai liberāla, progresīva vai reakcionāra un cita veida politika.…
Kad tiek diskutēts par politiskajām idejām, tās parasti tiek sagrupētas kopā ideoloģijās. Grāmatā “Politika un ideoloģijas” Martins Seligers definē ideoloģiju kā ideju kopumu, ko cilvēki apgalvo, izskaidro un apstiprina kā organizētas sociālas darbības līdzekļus, neatkarīgi no tā, kurš mērķis ir saglabāts, izlabots, iznīdēts vai pārveidots, lai iegūtu sociālo pakāpi. Citas ideoloģijas kā, piemēram, komunisms, fašisms un anarhisms aizstāv revolūciju neveiksmes un aizvietošanas par sociālo pakāpi sev. Ļoti atšķirīgas nozīmes ideoloģija ir guvusi starp marksistiem un liberāļiem. Ideoloģija ir tikusi pieminēta arī negatīvā nozīmē liberāļu rakstos, kā piemēram Karla Popera un Daniela Bella rakstos.