Vērtējums:
Publicēts: 21.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 1.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 2.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 3.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 4.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 5.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 6.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 7.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 8.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 9.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 10.
  • Referāts 'Globalizācija Latvijā', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir globalizācija?
Globalizācijas pirmsākumi ir meklējami pat Senajā Ēģiptē un Senajā Ķīnā, bet globalizācija mūsdienu izpratnē radās pēc Industriālās Revolūcijas, bet vārds globalizācija sākts lietot tikai 1960. gados. Skatījums uz globalizāciju var atšķirties, jo citiem tā var saistīties ar brīvību, bet citiem ar cietumu. Dažiem tā var nozīmēt labklājību, pārticību, taču citiem pretēji – kā nabadzības izplatītāju pasaulē. Tieši tehnoloģiju uzplaukums ir bijis viens no pamatiem globalizācijas procesu attīstībai. Globalizācijas izpēte sākās vairākas Rietumvalstīs- Lielbritānijā, ASV, Francijā un vēlāk Rietumvācijā. Lielāks dialogs notika starp šīm valstīm un viņu uzņēmējiem.
Pirmkārt, globalizācija ietver sevī jaunā radīšanu un jau esošo sociālo tīklu un aktivitāšu, kā arī tradicionālo politikas, ekonomikas, kultūras un ģeogrāfisko robežu pārvarēšanu. Otrā īpatnība ir sociālo attiecību, aktivitāšu un savstarpējo atkarību paplašināsanās un izplatība. Treškārt, globalizācija ietver sevī sociālo apmaiņu pastiprinājumu un paātrināšanu. Tas ir, vairs nav ilgi jāgaida, kamēr informācija no vienas pasaules malas nokļūs otrajā. Un visbeidzot, sociālo savstarpējo atkarību veidošana, paplašināsana un pastiprinājums nenotiek tikai materiālajā līmenī.
Pasaules Bankas skaidrojums ir tāds ,ka globalizācija ir „dažādu labumu, pakalpojumu, kapitāla, informācijas, ideju un cilvēku cirkulācija. Šī definīcija ietver ideju ,ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi savstarpēji cieši saistīta un ģeogrāfiskais stāvoklis kā šķērslis vairs praktiski nepastāv”.
Bet Jans Ārts Šolte (Jan Aart Scholte) definē: „Globalizācija kā laikmetīga, sociāla struktūra (piemēram, kā kapitālisms vai racionālisms) ir izplatīta visā pasaulē un lēnām iznīcina pirms tam pirmatnēji esošās kultūras, to vērtības.”
Vēl īpaši izdala kultūras globalizāciju jeb vesternizāciju vai amerikanizāciju. Tā aptver modi, mūziku, dejas, filmas, ēdienus un valodu. Valodu globalizācija arī ietilpst kultūras globalizācijā. Angļu valoda, kā arī citu pasaulē izplatītāku valodu loma pieaug. Angļu valoda kļuva par galveno biznesa un zinātnes valodu un tiek plaši lietota visā pasaulē.

Atlants