Dzīve kopmītnēs ir īsta studenta dzīves sastāvdaļa. Latviešu literārā valodas vārdnīcā termins sadzīve tiek skaidrots kā sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu un izpriecas.
Studenta vajadzība pēc mājokļa, visbiežāk, ir dzīvošana kopmītnē. Jauniem studentiem, kuri pirms tam nav mitinājušies kopmītnēs, tas saistās ar kaut ko svešu un nezināmu, bet tiem, kuri kopmītnēs dzīvo jau vairākus gadus, tā ir ikdiena. Mācību periodā lielākai daļai studentu kopmītnes kļūst par otrajām mājām un nebūt nav tā sliktākā vieta un variants, jo arī šeit katrs var dzīvot pēc saviem principiem. Tev nav jāuztraucas, ka kāds varētu aizrādīt par vēlo maltīšu gatavošanu, kā arī par izklaidēm.
Bet ko gan darīt studentam, ja viņš saprot, ka dzīvošana dienesta viesnīcā nav priekš viņa... Ja tev nepatīk ierobežojumi un cilvēki, ar kuriem jādzīvo vienā istabā; nepatīk koplietošanas telpas un teiciens „mans katliņš ir tavs katliņš un tava desa ir mana desa”? Tad iespējams jāiet prom un jābauda citur studenta dzīve... Varbūt ir pienācis laiks pierādīt, ka students nav bara dzīvnieks un spēj dzīvot atsevišķi?!…
