Fjodors Dostojevskis bez liekvārdības un aplinkiem ir Viljamu Šekspīru salīdzinājis ar pravieti, kas nešaubāmi ir garīgi augstāka personība par mums visiem. Un to viņš nav darījis nejauši. Lasot angļu rakstnieka drāmas un sonetus, mūs neviļus aizrauj Šekspīra humānisma ideja, kas mūsdienās ir bieži sastopama. Tā ir cīņa starp labo un ļauno, kas nekad nerimsies. Renesanses rakstnieks apzināti liek mums aizdomāties un apsvērt paša un apkārt esošās sabiedrības dzīves noslēpumus. Viņš ļauj mums ar katru savu darbu aizskart dvēseles putekļainākās stīgas, ko mēs paši neuzdrošināmies darīt.
Lasot Šekspīra darbus, vienaldzīgs palikt nevar neviens. Manuprāt, viena iespēja, ka lasītāju apmulsinās tēlu daudzveidība, tāpēc viņš nespēs atrast sev nozīmīgu pamācību, kas liek aizdomāties par savu dzīvi.
…
