Viens no aktuālajiem pasaules vides jautājumiem ir arī auglīgo augšņu kvalitātes pasliktināšanās. Šīs problēmas risināšanā ir nepieciešama ne vien tehniska rīcība, bet arī sabiedriskas un organizatoriskas pārmaiņas, piemērots zemes lietošanas tiesiskais ietvars. Šo politiku regulē konvencija "Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami sausuma periodi un /vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā".
Liela daļa reģionu Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā drīzumā var pārvērsties tuksnesī, un šo problēmu dēvē par pārtuksnešošanos jeb desertifikāciju. Iedzīvotāju un ganāmpulku skaita palielināšanās būtiski ietekmē veģetāciju un paātrina zemes eroziju.
Globālas ūdens politikas nepieciešamību diktē situācija, ka pasaulē apmēram 1,2 miljardam cilvēku nav pieejams pietiekams daudzums ūdens.
Pasliktinās arī ūdens kvalitāte. Ūdeņus un gruntsūdeņus piesārņo lauksaimniecības nitrāti un pesticīdi, pilsētu un industriālās ūdens un apūdeņošanas sistēmas un attīrīšanas iekārtas.1
Pasaules vides politikas attīstību veicina starptautiskās organizācijas - viena no ietekmīgākajām šajā jomā ir ANO. ANO ir bijusi galvenā starptautisko vides aizsardzības tiesību attīstītāja, un tās Vides programma (UNEP) administrē daudzus līgumus, kas attiecas uz vides aizsardzību visā pasaulē. …
