Aplūkojot iegūtos rezultātus, var secināt, ka, balstoties uz M. Rudža un J. Galtunga teorijā piedāvātajiem 12 kritērijiem, vērtību notikumam piešķir kritēriju skaits, proti, jo lielāks kritēriju skaits, jo vērtīgāks notikums, kurš atspoguļots ziņā. Šādu hipotēzi arī izteica abi teorētiķi. Būtībā šī konkrētā hipotēze apstiprinās, jo izvērtējot ziņas, kurām bija vislielākais kritēriju skaits, varēja novērot to, ka tās ziņas satur daudzējādu informāciju. Ziņām, kuras nesatur visu nepieciešamo informāciju, lai izprastu notikumu, piemita mazāks kritēriju skaits, kā arī ziņas, kuras kļuva vecākas un netika papildinātas ar jaunu, “svaigu” informāciju. Taču jāuzsver, ka ziņu analīzes gaitā trūka konkrētības no teorijas puses, jo kritērijus varēja dažādi interpretēt, kas neradīja skaidrību par to, vai tie ir derīgi ziņu izvērtēšanai. Darba autors arī skeptiski uztvēra šo teoriju, jo daudzas nianses lika šaubīties. Nenoliedzami, ka ir faktori, kas uzrāda šīs teorijas lietderīgumu, taču manāmi trūkst tās konkrētība, proti, ir nepieciešams padarīt teoriju “pilnīgāku”, piestrādājot un pielabojot to, jo īpaši nianses, kas liek šaubīties par tās īstenojumu pētījuma analīzē. …
