• Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs

     

    Referāts6 Politika

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.09.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 1.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 2.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 3.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 4.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 5.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 6.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 7.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 8.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 9.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 10.
  • Referāts 'Oligarhijas dzelžainais tvēriens jeb pasaule kļūst bagātāka, bet diemžēl ne mēs', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Sapnis par brīvo tirgu un godīgu konkurenci    3
1.1.  Situācija Vācijā    4
1.2.  Situācija ASV    4
2.  Dzīvot vienotā cilvēku sabiedrībā?    5
3.  Mēs jūs piespiedīsim pirkt!    5
4.  Tas nav vienkārši, bet ļoti vienkārši!    6
5.  Pasaule kļūst bagātāka, bet ne mēs    8
  Izmantotie avoti    11
Darba fragmentsAizvērt

70 gadus atpakaļ Eiropā pastāvēja sociālistiskā kustība. Bet Rietumvalstis piedzīvoja nebijušu ekonomisko krīzi. Ražošanas un finansu elitei draudēja nāvīgas briesmas. Valsts saglabāšanai oligarhija deva krasas novirzes, kas mainīja sabiedrības daļu.
Tieši tad, pagājušā gadsimta 30-tajos gados Lielās depresijas laikā, pirmo reizi tika pieņemti regulējamas ekonomikas principi. Ko nozīmē nacisms Vācijā? Tā ir elitārisma vai kapitālisma mutācija. KO no sevis iedomājas antikrīzes orgāni ASV Rūzvelta administrācijā – „Administrācija palīdzības sniegšanā un „Darba nodrošināšanas administrācija”? Tas pats , tikai slēptā formā.
Vācijā fašisms, aiz okeāna – demokrātija. Kas kopīgs?
Kaut kas tomēr ir kopējs. Tie ir valsts pasūtījumi. Lai izķepurotos no ekonomiskās krīzes, nodarbināt simtiem tūkstošu bezdarbnieku, gan Vācijā, gan Amerikā bija izmantots viens un tas pats instruments – valsts pasūtījums ieročiem , kara celtniecības attīstībai. Visas Rūzvelta reformas bankas resursu pārslēgšanu no finansu spekulācijām uz tirgus uz smago un karatehnikas ražošanu – tas nav nekas cits kā brīvā tirgus regulēšana. Kapitāls piespiedu kārtā tur noplūda. Karatehnikas ražotnes pamats tika likts jau pagātnē, bet sekmīgi darbojas līdz šīm dienām.
Vācijā nacisms arī attīstījās liela plāna organizētās valsts radīšanai. Šī sistēma parādīja plašas iespējas vadīt ekonomiskos un cilvēciskos procesus. Hitlers radot Trešo reidu izpauda elites intereses, kura tiecās uz Eiropas potenciāla apvienošanu vienā virzienā, tiecās iznīcināt traucēkļus un zaudējumu izslēgšanu, saistītu ar abpusēju konkurenci. Rezultātā apvienotā nacistu Rietumeiropa, mobilizēta ar viņu spēkiem karam, ieguva brīnišķīgas iespējas ekonomikas augšupejai. Rūpnīcas, ceļi, ostas un citi svarīgi objekti uzcelti Trešajā reidā darbojas vēl mūsdienās.
Kapitālisms, ko mēs ar visiem spēkiem ceļam mūsu Latvijā, patiesībā ir bezcerīgs anarhisms. Tāda vairs nekur nav. Mēģināsim izprast līdz beigām, ko mēs ieguvām vecās sabiedrības un ekonomiskās sistēmas pārveidošanā, kam mēs īsti priecājamies.

Autora komentārsAtvērt
Atlants