Katastrofu teorija
teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē mainījušies ilgi mierīgas attīstības posmi ar īsām vētrainām katastrofām (kataklizmām).
Ideja par katastrofām radās jau senajos laikos, 17.-18. gs. to izmantoja ģeoloģiskās vēsture skaidrošanā.
1812. franču dabaszinātnieks Ž. Kivjē izvirzīja katastrofisma hipotēzi:
katastrofas daļēji vai pilnīgi iznīcinājušas visu līdz šim pastāvošo augu un dzīvnieku valsti, ko pēc tam dievs radījis no jauna vai arī dzīvība ieviesusies no katastrofas neskartajiem reģioniem.
Katastrofisms veicināja paleontoloģijas attīstību
(zinātnes nozare, kas pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstību)
19.gs visū katastrofisms zaudēja nozīmi.
20.gs 1.pusē radās atsevišķas jaunas katastrofisma idejas kalnu veidošanās un organiskās pasaules attīstības skaidrošanā.…
