Jau ar virsrakstu autors piesaka divu pasauļu kontrastu. Reālā, fiziskā eksistence parādās kā līdzvērtīga garīgās pasaules, sapņu plūdumam. Jau ar virsrakstu lasītājam top skaidrs, kādas tēma tiks apspēlētas.
Valoda ārkārtīgi dzejiska, liriska un plūstoša. Šādu efektu palīdz radīt smalki veidotās atskaņas. Ritmizētais skanējums rada vienmērīgas teksta un sižeta attīstības sajūtu, bez liekiem kāpinājumiem un kritumiem. Lugas valoda ir piesātināta ar tēlainās izteiksmes līdzekļiem, padarot to daiļrunīgāku, bet brīžiem arī grūtāk uztveramu, varbūt konkrētai situācijai neatbilstošu. Manuprāt, nereti valodas cēlais, dzejiskais raksturs, liedz ielūkoties tēlu patiesajos nodomos, jūtās. Viss šķiet līdzīgs un saskaņots, neatstājot vietu brīvai izpausmei vai kļūmēm. Viss ir pakļauts noteikta mērķa sasniegšanai.
Autors lielākas atklāsmes, plānus izceļ izvērtu runu, dialogu veidā. Tā tas ir arī Sigismunda pārvešanas plāna realizācijā, kad Klotalds gari un plaši izklāsta, kā noritējusi Sigismunda iemidzināšana un pārvešana. …
