Vērtējums:
Publicēts: 18.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 1.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 2.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 3.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 4.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 5.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 6.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 7.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 8.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 9.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 10.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 11.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 12.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 13.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 14.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 15.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 16.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 17.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 18.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 19.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 20.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 21.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 22.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 23.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 24.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 25.
  • Konspekts 'Degradēto teritoriju atjaunošana', 26.
Darba fragmentsAizvērt

1.Atkritumu poligonu pamatu izveide.
Poligonos, kuros tiek apglabāti bīstamie atkritumi, caurlaidības koeficients 5 m biezam slānim ir k = 1,0x10-9m/s, bet sadzīves, nekaitīgo atkritumu u.c.līdzīgiem poligoniem caurlaidības koeficients 1m biezam slānim ir k = 1,0x10-9m/s. Inertu atkritumu uzglabāšanas poligoniem pamatnes caurlaidības koeficienta vērtība netiek noteikta. Virs izgāztuves kaudzes ir jāveido jumts, lai nepieļautu nokrišņu infiltrāciju un piesārņotie ūdeņi nenonāktu gruntī. 2-4 gados jāveic gruntsūdeņu atsūknēšana no izgāztuves, tāpēc ierīko drenu sistēmu. Iekonservētās izgāztuves rekultivē – to var veikt apzaļumojot, ik gadu nopļaujot zāli.

2.Īpatnējā virsmas enerģija.
Iežu spēju pretoties sagraušanai ciklisku negatīvo un pozitīvo temperatūru iedarbībā raksturo salizturības koeficients. Siltuma vadītspējas koeficients ir parametrs, kurš raksturo siltuma izplatību iezī. Īpatnējā siltumietilpība jeb īpatnējā virsmas enerģija ir ieža siltumu sakrāšanas spēja. Tas ir siltuma enerģijas daudzums, kurš ir nepieciešams, lai viena ieža masas vienības temperatūru palielinātu par vienu grādu. A = , kur A – darbs, lai izveidotu divas jaunas virsmas S; σV – īpatnējā virsmas enerģija. ; σV = A/2S. Iežiem tiek aprēķināts arī siltumatdeves koeficients, tas nozīmē, ka tiek noteikta siltumapmaiņa starp 2 kontaktējošām vielām (gaisu, iezi) un siltuma daudzums, kuru viens ķermenis atdod otram caur vienu virsmas laukuma vienību sekundē…

Atlants