Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 1.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 2.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 3.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 4.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 5.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 6.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 7.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 8.
  • Referāts 'K.Leonharda un K.G.Junga rakstura klasifikācijas', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienu psiholoģijas zinātne definē raksturu kā personības individuālo īpašību kopumu, kas nosaka cilvēka tipisku uzvedību tipiskās situācijās attiecībā pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli. Raksturs ir tas, kas ļauj mums pielāgoties noteiktiem apstākļiem un situācijai.
Vienlaicīgi tas ir ļoti cieši saistīts ar temperamenta īpašībām, kas var gan stimulēt, gan arī bremzēt rakstura veidošanos. Temperaments ir katrai personībai piemītošo savdabīgo, noturīgo psihisko īpašību kopums, kas nosaka psihisko un fizisko procesu un stāvokļu norises intensitāti, ātrumu, tempu un ritmu.
Sakarība starp raksturu un temperamentu ir šāda:
Raksturs = temperaments + audzināšana
Raksturs arī veidojas audzināšanas un pašaudzināšanas rezultātā. Audzināšana izpaužas kā indivīda pieredze, kad bērns sāk apzināties sevi un apkārtējos. Tāpēc raksturam ir spilgti izteikta sociāla daba, kaut gan tā veidošanos ietekmē arī dabiskie, fizioloģiskie faktori.
Raksturs veidojas pirmajos dzīves gados un beidz veidoties pusaudžu vecumā. Tas nozīmē, ka mēs nespējam izmainīt savu raksturu, bet spējam rakstura iezīmju izpausmes ietekmēt un cīnīties ar saviem trūkumiem. Mēs varam attīstīt tās pozitīvās rakstura īpašības, kuras mums piemīt, lai varētu labi justies un veidot labas attiecības ar apkārtējiem.
Psiholoģijā cilvēka rakstura īpašību aprakstam - izdala četras vistipiskākās situācijas, kurās var izpausties daudzas cilvēka tipiskas uzvedības formas:
attieksme pret cilvēkiem;
attieksme pret darbu;
attieksme pret sevi;
attieksme pret lietām.
Svarīgākās cilvēka rakstura īpašības ir tās, kuras izpaužas attieksmē pret cilvēkiem un pret darbu. Šīs īpašības ir rakstura pamats.
Kā jau iepriekš pieminēju, ka raksturs ir personības īpašību un iezīmju nedalāma vienība. Raksturs ir daudzpusīgs un katrā atsevišķā gadījumā parādās gan no vienas, gan otras puses. Analizēt raksturu – nozīmē izcelt tā kā vienotā veselā atsevišķās iezīmes. Tātad analizējot raksturu, vajag katru tā iezīmi aplūkot kopsakarā ar citām iezīmēm, ņemot vērā to, ka raksturam ir daudz citu īpašību un īpatnību.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants