Filmas un grāmatas salīdzinājums:
Kad redzēju filmu, mana iztēle bija kā izgaisusi un es no jauna ‘’iepazinu’’ šos grāmatā aprakstītos varoņus.
Ja man palūgtu salīdzināt filmu ar grāmatu, es teiktu, ka grāmata vienmēr ir mazliet emocionālāka, jo es varēju lasīt Šerilas domas, labāk izprast noskaņojumu un reakciju uz attiecīgiem notikumiem. Filmā viņa šķita mazliet ‘’vēsāka’’, taču, filmu skatoties, es izbaudīju, cik visi šie aktieri ir simpātiski, it sevišķi, Šerila, bet dabiska, nobrāztiem ceļiem, sasvīdusi. Viņa bija pārliecināta par sevi, tieši tāpēc, manuprāt, nezuda viņas šarms. Ja grāmatā bija aprakstīts, ka viņa izšķīrās ar vīru, kādas sajūtas viņu pārņēma, tad filmā es to redzēju viņu acīs. Acis – dvēseles spogulis. Tas mani ļoti aizkustināja – es raudāju. Viņu šķiršanās, manuprāt, bija savdabīga, dīvaina, bet ne sliktā ziņā. Viņi nenaidojās, kā citi pāri, kas šķiras, tā darītu, bet, kā pieauguši cilvēki rīkotos, bija laipni, nepārtrauca mīlēt viens otru. Viņi vienkārši apzinājās, ka vēlas ko mainīt savās dzīvēs – iet katrs savu ceļu. ‘’Lūk, piemērs, pāri, mācieties!’’ es teiktu.
Kāpēc es ieteiktu izlasīt, noskatīties citiem:
Iesaku šo grāmatu izlasīt un filmu noskatīties ikvienam, kuram interesē ceļošana, stāsti par izdzīvošanu, interesanti cilvēki, reālistisks, filozofisks skatījums uz dzīvi, kuram patīk dažādas atziņas un arī asprātīgs humoriņs.
…
