''Kas ir stiprs, salauž stieņus. Kam nav spēka, tas ironizē par stieņiem. Kas ir stiprs, tas iznīcina būri. Kam nav spēka, tas rada būra filozofiju''. Cik es daudz varu par šo pateikt – tā ir taisnība. Mums, jau piedzimstot, ir šis aptuvenais dzīves plāns, jau noliktas lietas, kas ar mums notiks, iedotas divas kastītes, kurās vienā glabājas laimīgie dzīves brīži, otrā – nelaimīgie. Katram pašam ir jāsaprot sava būra robežas un doma, kas liktu tikt no būra ārā. Es tā arī īsti nespēju izšķirties, vai Edmunds salieca vai nesalieca būra stieņus. Es līdz galam neizpratu Edmundu, man viņš likās pārāk blāvs, pelēks, bez noteikta mērķa. Cilvēks, kurš, esot ieslodzījumā, sajūk prātā. Bet kurš gan nesajuktu. Nost no visiem iemesliem man šķiet, ka viņš tika iemests savas dzīves aptaustāmā piemērā. Šis būris bija viņa dzīve, izvēle esamībā. Izrotāts, krāšņs būris. Pārticis būris.
…
