Galvenie tēli:
Šķībais Ješka- ubags, kurš caurām dienām mēdza slaistīties apkārt un sēdēt uz nabagu mājas lieveņa ar degvīna pudeli rokās un vecu nomelnējušu mēdza pīpi zobos. Šķībais Ješka bija patukls, ļengans cilvēks un turklāt vēl klibs. Šķībā Ješkas labākā īpašība bija tāda, ka Ješka padevīgi ticēja Dievam, un katrā nelaimē piesauca Dievu. Jēška pie katra brīva mirkļa gribēja dziedāt svētās dziesmas.
Sisenis – Siesnis bija ļoti cienīgs ubags. Sisenis bija - kā apriebējs, burvis un pareģotājs, tāpēc viņam bija mantas vairāk kā citiem ubagiem un skaitījās viņš turīgs ubags. Daži cilvēki no Siseņa baidījās tādēļ, ka viņš varētu noburt viņus. Sisenis izskatījās pēc putnu biedēkļa, izspūris, nesakopies. Viņa rokas parasti tā drebēja, ka viņš karoti mutē nevarēja dabūt. Viņa deguns bija drausmīgi garš, ada uz mazās pieres sačervelējusies un iedzelteni brūna, bet uz vaigu kauliem uzspīlēta un taukaini spīdoša.
