Kad uzņēmums ir pieņēmis lēmumu par ieiešanu konkrētas valsts tirgū, tā nākamais loģiskais solis ir izstrādāt tirgus apgūšanas stratēģijas. Vispirms vajadzētu pastāstīt par eksporta veidiem, kas ir:
Netiešais eksports paredz, ka ražotāja uzņēmuma produkcija tiek pārdota ārzemju tirgos ar neatkarīgo starpnieku palīdzību(ražotājs un starpnieks ir no vienas valsts), piemēram, eksporta jeb tirdzniecības uzņēmumiem, brokeriem u.c. Tāpat uzņēmumi, kas nevēlas eksportēt joprojām var piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā, izmantojot starptautiskā tirgus starpnieki. Viena acīmredzama iespēja ir pārdot preces uzņēmumam, kas, savukārt, pārpārdod to ārzemēs. Piemēram, daudzi produkti tiek pārdots daudznacionāliem uzņēmumiem, kas izmanto tos savā ārvalstu pārdošanā.1 Netiešā eksporta plusi ir tas , ka ražotājam uzņēmumam ir jāiegulda mazāki naudas līdzekļi. Var realizēt preču pārpalikumu, pie tā pieprasījuma esamības ārzemju tirgos, turklāt nav nepieciešama pieredze eksporta aktivitātēs. Minimāls politiskais un ekonomiskais risks arī ir pozitīvs aspekts. Tomēr uzņēmums zaudē kontroli pār preču sadali un veicināšanas politiku.…
