Secinājumi
Vangaži izveidojās kā zona pamatā paredzēta rūpnieciskai darbībai, tā tur ieradās cilvēki pagājušā gadsimta vidū, tomēr ar laiku Latvijas galvaspilsētas Rīgas tuvums piesaistīja arī cilvēkus, kam nav nekāda sakara ar rūpnīcām, to darbību.
Šādā veidā Vangažos izveidojušies daudzi atsevišķi rajoni, kas viens no otra atrodas diezgan lielā attālumā, taču pieder pie vienas pilsētas. Vairumā gadījumu rajoniem ir pilnīgi atšķirīgas funkcijas – rūpniecības zonai piesārņojuma dēļ tuvumā nebūtu vēlams atrasties dzīvojamajām zonām, tādēļ tās atrodas km attālumā. Pilsētas centra zonā atrodas galvenās zonas, bez kurām pilsētas ir grūti iedomājamas – izglītības iestādes (mūzikas skola, vidusskola, arodskola), dažādu funkciju veikali, pilsētas kultūras centrs – kultūras nams, pilsētas dome u.c.
Šī bija arī viena no problēmām, ar ko saskāros projekta veidošanas gaitā – dažādas pilsētas zonas atrodas tik izklaidus, ka pievienot apmierinošas rezolūcijas karti, kas to visu iekļautu, nebija vienkārši. Kā arī netika pievienota zona ar dzelzceļa staciju un dzīvojamās teritorijas ap to – tie ir vēl vismaz 5 km šosejas otrā pusē un nav stingri nospraustas robežas, ko varēju atrast, kur pilsēta īsti beidzas – tur robežzīmes visu laiku tiek pārspraustas un noņemtas. Attāluma dēļ netika pievienota arī pilsētas daļa ar kapiem un baznīcu, kas tomēr vēl tiek pieskaitīta pilsētas teritorijai.
Pa vidu visām funkcionālajām atrodas daudz zaļo zonu – priežu meži, parki, cilvēku privātie dārzi un vairāki bērnu rotaļlaukumi.
…
