Pēdējos divdesmit gados aizvien vairāk parādās tehnoloģijas, kas taupa laiku –elektroniskais pasts, balss pasts, mobilie telefoni un teksta apstrādes programmas, bet diezin vai lielākajai daļai no mums jebkad ir bijis tik maz laika kā tieši patlaban. Informācijas revolūcija ļoti daudziem devusi pieeju informācijai, ko apskaustu zināšanu alkām pārņemtās iepriekšējās paaudzes. Un tomēr neticami plašais informācijas piedāvājums nav radījis labāk informētus iedzīvotājus –gluži pretēji, radījis vēl lielāku apjukumu.
Klasiskajā tautas izglītošanas laikā bija pieņemts uzskatīt, ka cilvēkiem nepieciešams vairāk zināšanu. Zināšanas deva varu vai vismaz iespēju noteikt savu dzīvi. Šī atziņa joprojām ir noderīga, tomēr ir notikusi svarīga pārvērtība: vairs nav novērojams zināšanu trūkums, bet gan pārbagātība. Runa vairs nav par to, ka jānoklausās pēc iespējas vairāk referātu, jānoskatās pēc iespējas vairāk filmu un grāmatu plauktā jāieliek pēc iespējas vairāk grāmatu. Gluži pretēji: ekonomiski attīstītās valstīs izglītota cilvēka mērķis ir noklausīties pēc iespējas mazāk referātu, noskatīties pēc iespējas mazāk filmu un iegūt savā īpašumā pēc iespējas mazāk grāmatu, – tātad iemācīties atsijāt graudus no pelavām.…
