Aleksandra Čaka liriskais varonis, manuprāt, ir ļoti bezrūpīgs. Sākumā tam dzīve liekas ļoti vienkārša, pat viegla. Tas spēj bezrūpīgi peldēt pa straumi, to nekas neuztrauc, jo dzīvē, tobrīd, viss atrisinās ļoti vienkārši, it kā pats no sevis. Taču dzīve nepaliek parādā, tā uzliek arvien lielākas grūtības – nelaimīga mīlestība, bezdarbs, nomāktie cilvēki. Varonis spēj rīkoties atbilstoši situācijai. Tas spēj domāt saprātīgi arī nopietnās situācijās.
Varonis ir kā “pašpuika”. Mazliet huligānisks un pesimistisks. …
