Arī Latvijas Satversmes105.pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Ar minēto tiesību normu konstitucionālajā līmenī ir nostiprināta tā saucamā īpašuma garantija, proti, ka valsts aizsargā īpašumtiesības kā īpašu pamattiesību kategoriju, nodrošinot ikvienas personas brīvību mantiski tiesiskajā jomā un iespēju patstāvīgi iegūt un lietot mantiskus labumus, kā arī ar tiem rīkoties pēc savas gribas .
Īpašuma garantija aizsargā īpašumu gan kā tiesību institūtu (t.s. institucionālā garantija), gan kā konkrētai personai piederošu (subjektīvu) mantiska rakstura tiesību (t.s. individuālgarantija).
Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) Pirmā protokola 1.pants paredz tiesību uz īpašumu aizsardzību: „Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma aizsardzību. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.
…
Valsts parlaments pieņēma likumu, ar ko dod vietējām varas iestādēm tiesības aizliegt bezpajumtniekiem uzturēties atsevišķos rajonos, kā arī izlikt cilvēkus, kuri mitinās būdās un citās improvizētās pajumtēs. Likuma pārkāpējiem var tikt piemērots sabiedriskais darbs, sodanauda vai pat cietumsods. Lūdzu, uzrakstiet, kādas cilvēktiesības likums ierobežo, kāds ir tā leģitīmais mērķis un vai tas ir samērīgs? Esejā aplūkotā fabula nebūtu pieļaujama tiesiskā valstī, šo šāda normatīvā regulējuma ieviešana pārkāptu virkni cilvēktiesības. Cilvēktiesības pēc savas būtības ir personas pamattiesību kopums, ko valsts garantē ikvienam indivīdam, bez jebkādas diskriminācijas.Savukārt diskriminācija ir aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo personu salīdzināmos apstākļos, un kuras pamatā ir aizliegtas atšķirīgas attieksmes izpausme, tajā skaitā personas aizskaršana un norādījums personu diskriminēt.
