Latvijas pieredze ir līdzīga Argentīnas krīzei, kura norisinājās no 1998.-2002.gadam, kas arī cieta no dziļas lejupslīdes, jo tā mēģināja neveiksmīgi pielāgot savu ekonomiku fiksētam valūtas kursa režīmam. Valdība centās saglabāt uzticību fiskālajai un monetārajai politikai, lai atbalstītu valūtu. Bet ar pieaugot procentu likmēm un pieaugot valsts parāda slogam, tas izrādījās neiespējami.
Piesaistītais valūtas kurss ir daļa no problēmas izplešanās, kas noveda pie valsts sabrukuma. To pastiprināja fakts, ka aptuveni 89 procenti no Latvijas iedzīvotāju parādiem ir ārvalstu valūtā. Mājsaimniecības un uzņēmumi aizņēmās par ļoti zemām procentu likmēm, bet neviens nebrīdināja par šādu iespēju. Arī šobrīd ir iespēja uzlabot situāciju, taču tas nozīmētu peļņas mazināšanos bankām.
4. Raksturojiet EMS debates Baltijas valstīs.
Igaunija paziņojusi, ka būs gatav pievienoties eirozonai 2011.gadā, bet Latvija un Lietuva 2014.gadā. Taču Latvijas ekonomikas krīze parāda, ka Latvija nespēs izpildīt Māstrihtas kritērijus, savukārt šī brīža nestabilā situācija eirozonā liecina par šaubām, vai kāda valsts vispār tiks uzņemta tuvākajos gados.
…
