Vērtējums:
Publicēts: 19.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Salu bioģeogrāfija un dabas aizsardzība', 1.
  • Eseja 'Salu bioģeogrāfija un dabas aizsardzība', 2.
  • Eseja 'Salu bioģeogrāfija un dabas aizsardzība', 3.
  • Eseja 'Salu bioģeogrāfija un dabas aizsardzība', 4.
  • Eseja 'Salu bioģeogrāfija un dabas aizsardzība', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Izdala vairākus salu parametrus – salas lielums, platība un vecums, attālums no kontinenta, reljefs, krasta līnijas garums, izrobotība un augstums v. j. līmeņa. Ir vairākas likumsakarības, kas saistās ar salu parametriem. Ja apskatām katru parametru atsevišķi, tad varam arī atrast likumsakarības, ko varētu attiecināt ar kontinentu. Pirmais no pieņēmumiem – jo lielāka sala, jo tajā ir vairāk sugu. Ja salīdzinām ar kontinentu, tad arī lielākā kontinentā sugu būs vairāk nekā mazākā kontinentā, tātad Austrālijā sugu skaits būs mazāks nekā Āfrikā. Piemēram, ligzdojošo putnu sugu skaits Austrālijā ir 581 suga, bet tādās tropiskā klimata valstīs kā Venecuēla un Kenija sasniedz jau 1084 un 1381 ligzdojošas putnu sugas. Šo faktu var skatīties no divām pusēm. Pirmkārt, Austrālijas kontinents ir vismazākais no visiem kontinentiem, līdz ar to arī sugu šeit būs mazāk. Otrkārt, ne vienmēr šī likumsakarība būs pareiza, jo var gadīties, ka putnu sugām labāki apstākļi ir siltākā klimatā, bet citām atkal vēsākā. Lai labāk, būtu saprotama sugu izplatība uz kontinenta, ir jāskata vairāki reģioni atsevišķi. Tāpat kā šī teorija nedarbosies visām salām visos platuma grādos, tā arī teorija nedarbosies uz visu kontinentu vienādi visā tā lielumā. Kā otra likumsakarība attiecībā uz salām – jo vecāka ir sala, jo lielāks sugu skaits. To vai šādu likumsakarību var attiecināt uz kontinentu ir grūti spriest, jo tas varētu apstrīdēt iepriekš apskatīto pieņēmumu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants