Senebreju kultūra pieder pie semītu valodu grupas
Antisemītisms- nepatika, naids pret ebrejiem.
Cionsims - ebreju nacionālā kustība uzskata, ka jāapvienojas, jāatgūst savas teritorijas.
Īsa ebreju tautas vēsture
Ābrams dzīvoja Ūrā (Vecbabilonijā) 2. Gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Pēc c 40 gadu klejojumiem tuksnesī – ebreji nonāk Kanaānā jeb apsolītajā zemē, daudzām svešām valstīm, tautām, ar ienācējiem – filistiešiem. Ap tūkstošo gadu ebrejiem jau bija nodibinājusies sava valsts (Izraēla), galvaspilsēta Jeruzaleme, savs valdnieks – Dāvids, no kura varu mantoja viņa dēls –Zālamans. Dāvida Zālamana laiki bija visaugstākais uzplaukuma laiks. Pēc Zālamana nāves Izraēlas valsts sašķēlās Jūdajā, Izraēlā sākās nebeidzamas savstarpējas cīņas, kuras izmantoja ārējie ienaidnieki, vispirms Asīrija pēc tam Jaunbabilonija un 586 p.m.ē. Pēc Jaunbabilonijas valdnieka Nebudkadnecara II pavēles vairāki 10 tūkst. Jūdu no (30-50 tukst). Tiek aizvesti uz Bābeli verdzībā. Bābeles gūsts. Visos pārbaudījumos ebreji saglabā sapņos vienu simbolu Jahves templi Jeruzalemē . Jahves templis simbolizē – tautas s vienotību.
Patriarhs – (pater) – lat. Tēvs , ciltstēvs jeb sentēvs.
Pravietis- Vidutājs, starpnieks starp savu tautu un dievu, jaunas reliģijas dibinātājs un reformētājs.…
