Es esmu meitene jeb arī jauna sieviete, tāpat kā daudzas citas, kurai dzīvē ir vēl daudz nepieredzēta un neizjusta. Tieši tāpēc, raugoties citās sievietēs, viņu likteņos, es bīstos ieraudzīt savējo, gan tā iemesla dēļ, ka nav it neviena dzīve bez bēdām, gan arī tāpēc, ka es naivi ceru savā dzīvē sasniegt visu, ko gribu, bez zaudējumiem, kas, saprotams, nav iespējams. Arī Rūdolfs Blaumanis savos darbos ir attēlojis sievietes, viņu vēlmes, skumjas un dzīves kopumā. Bet, lasot viņa darbus, gan Lienē no noveles „Salna pavasarī”, gan Ievā no „Laimes klēpī”, gan arī citās es saskatu daudz kopīga vienai ar otru.
Nevaru nepieminēt to, ka izskatā viņas visas iztēlojos līdzīgas. Tas ir tā iemesla dēļ, ka autors šīs sievietes lielākoties attēlojis kā vīriešu mīlētas. Piemēram, Kristīni vēlējās precēt gan bagātais Akmentiņš, kurš teica, ka „viņš droši zinot, ka viņa viņu reiz mīļošot, jo viņš pēc viņas mīlestības dzīšoties ar visu spēku”, gan arī Edgars, kurš bija „vīrietis, kura bālajai sejai kaislības bija uzspiedušas savas zīmes”. Arī citām Blaumaņa tēlotajām sievietēm tika izteikti precību piedāvājumi. …
