Pēc 1861.gada zemnieku "brīvlaišanas" Latgalē zemnieki joprojām tika ekonomiski, nacionāli, garīgi vajāti, bija politiski beztiesīgi. Liela daļa bija palikusi bez zemes un jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tāpēc 19.gs. otrajā pusē, sevišķi tā pēdējā gadu desmitā, sākās masveida kustības par aizceļošanu no Latvijas teritorijas. Savu kulmināciju tā sasniedza no 1897.-l898.gada līdz I pasaules karam, kad simti un pat desmiti tūkstoši zemnieku ģimeņu un saimju, posta dzīti, vilinājumu, solījumu un gaidu maldināti, atstāja dzimtās vietas un devās uz patstāvīgu dzīvi Sibīrijā. Šo izceļošanu atbalstīja arī Krievijas cara valdība, kas realizēja organizētu Sibīrijas kolonizēšanu. …
