Bizantieši ļoti kopa klasisko mantojumu. Dedzīgā nodošanās kristīgajai ticībai nebūt neliedza godāt seno grieķu atstātās garamantas. Bizantijas skolu mācību sistēma balstījās uz grieķu literatūru. Bizantijas zinību vīri studēja un komentēja Platona un Aristoteļa filozofiskos darbus, savukārt Bizantijas literāri atdarināja Tukidīda prozas stilu. Pievēršanās klasikai bagātināja bizantiešu gara dzīvi un literatūru, kura mūsdienās nereti tiek noniecināta oriģinalitātes trūkuma dēļ, turklāt tādējādi grieķu literatūra tika saglabāta vēlākajām paaudzēm. Bizantiešu klasicisms izveidojās pateicoties laicīgās izglītības sistēmai, kuras ietvaros tika īstenota arī sieviešu izglītošana. Ņemot vērā izglītības vietu un praksi tālaika Rietumos un islama pasaulē. Bizantiešu rūpes par sievietes garīgumu un intelektu vērtējama kā patiesi neparasta parādība. Meitenes no aristokrātu vai bagātnieku ģimenēm skolu neapmeklēja toties salīdzinoši labu izglītību baudīja turpat mājās – pie privātskolotājiem. Slavenākā bizantiešu intelektuāle bija princese Anna Komnēna, kura tēva gaitas aprakstījusi stilistiski smalkā biogrāfijā, kas bagātīgi piebārstīta ar citātiem no Homēra un Eiripīda darbiem.…
