Tehnoloģiskais progress, it sevišķi pēdējā gadu simtenī, ekonomiski attīstītajās valstīs ir uzlabojis cilvēku labklājību, bet tā ir saistīta ar zināmām problēmām. Pakāpeniski ir pasliktinājusies vides kvalitāte un samazinājusies bioloģiskā daudzveidība. Strauji samazinās naftas krājumi, un uzskata, ka tas izraisīs krīzi jau laikā no 2010. līdz 2020. gadam. Starp dažādām valstīm rodas aizvien lielāka plaisa. 1972. gadā Stokholmā notika pirmā starptautiskā konference par cilvēku radīto vidi. Konferencē tika izstrādāts rīcības plāns un ieteikumi, kā mazināt cilvēku ietekmi uz vidi. 1983. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija izveidoja Pasaules Vides un attīstības komisiju, kas izstrādāja globālu rīcības plānu, kur ekonomiskā attīstība būtu saistīta un saskaņota ar vides aizsardzības prasībām. Šajā dokumentā parādījās termins ilgtspējīga attīstība, kas tika definēts kā “jebkura attīstība, kas kalpo esošām vajadzībām, saglabājot nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot saskaņā ar viņu vajadzībām”. Pirmo reizi tik augstā līmenī tika atzīts, ka, lai risinātu pasaules vides problēmas, visām valstīm ir jāstrādā kopā. Neapdomātas attīstības rezultātā vidē ir radušās tādas pārmaiņas, kas ietekmē cilvēces turpmāko eksistenci.…
