| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Valsts loma ekonomikā | 4 |
| 3. | Lielākie sabiedriskā sektora uzņēmumi | 5 |
| 4. | Uzņēmumu regulācijas nepieciešamība | 8 |
| 5. | Reālā situācija Latvijā | 9 |
| 6. | Algu pieaugums privātajā un sabiedriskajā sektorā | 10 |
| 7. | Secinājumi | 11 |
| 8. | Izmantotā literatūra | 12 |
Valsts loma ekonomikā
Viens no tautsaimniecības attīstības stimulēšanas veidiem ir preču un pakalpojumu tirgu liberalizācija. Tomēr ekonomiski pamatotu iemeslu dēļ dažās nozarēs nav konkurences, jo tajās uzņēmumi darbojas dabīgā monopola apstākļos. Lielo investīciju un sarežģītās infrastruktūras dēļ pakalpojumus plašam lietotāju lokam var sniegt viens liels uzņēmums. Lai novērstu iespēju monopoluzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot savu tirgus stāvokli, monopolnozares jāuzrauga un to uzņēmumu darbība jāregulē.
Ar dabīgo monopolu cieši saistīts jēdziens ir preces vai pakalpojuma neaizstājamība. Turklāt sabiedriskajiem pakalpojumiem un precēm kā izejmateriāliem ir ievērojama nozīme ražošanas procesā, citu pakalpojumu sniegšanā un sabiedrības ikdienas dzīvē. Tie ir būtiski arī cilvēka dzīvībai un veselībai. Ņemot vērā minēto un to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas īpatnība ir to piegāde lietotājiem ražotnēs, darbavietās vai dzīvesvietās, regulēšanas uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu saņemšanu arī nabadzīgos reģionos vai ģeogrāfiski izkaisītām lietotāju grupām. Kā liecina ārvalstu, it īpaši ASV un Lielbritānijas, pieredze, regulēšanas uzdevumus visefektīvāk veic profesionālas regulēšanas institūcijas jeb regulatori, kas ir neatkarīgi savu funkciju īstenošanā.
Latvijā regulēšanas funkcijas enerģētikas, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa transporta nozarēs veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tās uzdevums ir nodrošināt visiem lietotājiem iespēju saņemt nepārtrauktus un drošus pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām, bet uzņēmumiem, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, iespēju attīstīties ar ekonomiskajai situācijai atbilstošu rentabilitāti. Svarīga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darba sastāvdaļa ir konkurences veicināšana regulējamajās nozarēs.
…
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk, sabiedriskās organizācijas. Nozīmīga valsts funkcija ir sabiedriskas lietošanas preču un pakalpojumu nodrošināšana. Privātais sektors tos nenodrošina divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, par tiem nereti ir grūti iekasēt maksu vai nepieļaut to izmantošanu. Labs piemērs ir ielas apgaismojumus, ko pēc būtības lieto visi garāmgājēji. Otrkārt, kapitālieguldījumus sabiedriskajā sektorā ne vienmēr var nosegt peļņa. Visi vēlas sakoptus parkus, bet tikai retais ir gatavs maksāt par ieeju tajos. Privātais sektors piedāvā atsevišķus sabiedriskās lietošanas pakalpojumus – privātās skolas un klīnikas, taksometrus. Taču tie ir orientēti uz maksātspējīgāko sabiedrības daļu. Taču izglītība, veselības aprūpe un transports ir nepieciešams visiem. Aizvien lielāku lomu Latvijas valsts regulējošo sfēru jomā ieņem sabiedrisko pakalpojumu regulēšana.
