Skolas gluži īpatnējais audzināšanas spēks ir taisni tas, ka tā ir pēc stingrām normām uzcelta organizācija ar savu likumu un nelokāmu kārtību, kurai jāpadodas katram. Visu iepriekšējo un ārējo cilvēku skola piespiež padoties šai stingrai likumīgai, loģiskai kārtībai, liek tam zināmu laiku tanī dzīvot un pildīties ar tās garu. Skola sistemātiski pieradina apzinīgi padotes objektīvām normām. Tā māca visur valdošu, nelaužamu likumību saprast un atzīt, modina formas sajūtu un cieņu. (17 – 18 lpp)
Ja skola cita nekā nedotu, tad tas vien jau būtu varen daudz un tam būtu ārkārtīgi liela audzinoša nozīme zināmos gados starp bērnību un pilngadību, kur cilvēkā pamazām veidojas iekšējā kārtība un nodibinās gribas noteikts virziens. (18 lpp)
Šinī ziņā skolas dzīve lielā mērā atšķiras no ģimenes dzīves un ir ģimenes audzināšanas tiešais nepieciešamais turpinājums. (18. lpp)
Skola ar to vien audzina, ka tā modina un nostiprina kārtības, dabiskas likumības un formas sajūtu. Un jo noteiktāks skolai ir savs stils un raksturs, sava īpatnējā forma, jo stingrāka tās iekšējā un ārējā kārtība, jo labāki tā var pildīt šo savu audzināšanas uzdevumu. Tādā nozīmē tad arī varētu teikt, ka tikai stingra skola ir laba skola, ja vien tā stingrība un stingrā kārtība ir orientāetas mūžīgi vērtīgās objektīvās normās un augstā pedagoģiskā idejā. (18 – 19 lpp)
Stingrība, protams, nav samaināma ar brutalitāti, nevajadzīgu bardzību un ar sīku un lieku tīri ārēju formalismu un niecīgu pedantismu. Nav arī jādomā, ka kārtībai un stingrībai jāizslēdz prieks un jautrība. …
