Bioloģiskā daudzveidība (biological diversity) ir visu dzīvo būtņu- augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo.
Bioloģisko daudzveidību pieņemts iedalīt trijos līmeņos:
Ģenētiskā daudzveidība;
Sugu daudzveidība;
Ekosistēmu daudzveidība.
Ģenētiskā daudzveidība.
Ģenētiskā daudzveidība ir daudzveidība sugas ietvaros. Sugas ietvaros var izdalīt pasugas, šķirnes, populācijas un citas vienības. Ģenētiskā daudzveidība nepieciešama katrai sugai, lai tā saglabātu spēju vairoties, izturību pret slimībām un spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
Sugu daudzveidība.
Sugu daudzveidība ir tas, ko vairums cilvēku saprot ar bioloģisko daudzveidību. Pasaulē ir vairāk nekā pusotra miljona zināmu sugu, un ir ļoti daudz sugu, kurām vēl nav dots nosaukums, to kopējais skaits varētu būt starp 5 un 15 miljoniem.
Ekosistēmu daudzveidība
Ekosistēmu daudzveidība ietver populāciju struktūras, starpsugu un iekšsugas attiecības.
Svarīgs nav tikai sugu skaits, bet heterogenitāte - tas, cik daudz atsevišķu īpatņu no katras sugas ir sastopami, tādēļ vietās, kur dominē 1 suga, bet no pārējām sastopami tikai atsevišķi īpatņi, ir mazāka bioloģiskā daudzveidība nekā vietās, kur sugu sastāvs ir izlīdzināts un no katras sugas sastopams aptuveni vienāds skaits īpatņu.
…
