Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Zviedrijas ekonomika 1995.-2013.g | 4 |
2.1. | Zviedrijas iestāšanās ES un IKP apskats | 4 |
2.2. | Globālā ekonomiskā krīze un ārējo preču tirdzniecība | 7 |
3. | Zviedrijas attiecības ar Baltijas valstīm | 9 |
4. | Secinājumi | 12 |
5. | Izmantotā literatūra | 13 |
6. | Pielikums | 14 |
4. SECINĀJUMI
Šobrīd Zviedrija ir viena no pasaules ekonomikas lielvarām. Meži, bagātie dzelzsrūdas krājumi un hidroeneraģijas resursi efektīvas rūpniecības un pārvaldes rokās ir izveidojuši Zviedriju par rūpniecības un eksporta lielvalsti. Zviedrijas ekonomiku raksturo gan augstās tehnoloģijas, gan plašas sociālās garantijas. Bet līdz ekonomiskajam uzplaukumam Zviedrija ir gājusi pamazām, raugoties uz 1995.gadu, kad tā pievienojās Eiropas Savienībai, viss nemaz neizskatījās tik labi, kā kāds varētu domāt. Centieni izpildīt dažādus Eiropas Savienības stingros standartus radīja dažas ekonomiskās problēmas. Bet neraugoties uz šīm ekonomiskajām problēmām, Zviedrija jau tad spēja rādīt diezgan konkurēt spējīgu sniegumu, jo IKP pieaugums no iestāšanās brīža ES līdz 2002.gadam augstāks bija vien ASV, līdz ar to apsteidzot daudzas Eiropas lielvalstis. Un šādi arī Zviedrijas ekonomika attīstījās līdz pat ekonomikas krīzei. Papildus attīstot tādas modernas nozares kā tehnoloģiju nozari (Ericsson, Electrolux, AstraZeneca). Krīzes gados Zviedrijas ekonomikas joprojām saglabāja Skandināviem raksturīgo mieru, un stabilitāti. Var teikt, ka Zviedri, pārdzīvoja krīzes gadus veiksmīgi un ātri vien bija atpakaļ „zirgā”, turpinot, savu ekonomisko izaugsmi.
Skatoties no Baltijas valstu perspektīvas, varam secināt, ka Zviedrija ir viens no galvenajiem sadarbības partneriem, gan ekonomiski, gan arī militāri. Lai arī Igaunija šobrīd ir spējusi visveiksmīgāk attīstīt attiecības ar šo kaimiņvalsti, ne Lietuva, ne arī Latvija diži neatpaliek, un gan viena, gan otra cieši sadarbojās ar šo ekonomikas lielvalsti.
…
Vairāku desmitu gadu laikā mēs varam novērot krasas izmaiņas pasaules valstu ekonomikās un ne tikai. Laiks iet uz priekšu un cilvēki, tāpat kā lietas tiem apkārt mainās. Šobrīd mums jau rodas iespēja salīdzināt un izpētīt šīs izmaiņas. Šī darba ietvaros darba autori iedziļināsies Zviedrijas ekonomikā laika periodā no 1995.-2013.gadam, kā arī apskatīs šīs valsts attiecības ar Baltijas valstīm. Nevienam nav noslēpums, ka Zviedrija šobrīd ir „etalons” vairākām valstīm un šādu ekonomisku un politisku neatkarību vēlētos ne vien liela daļa Eiropas valstu, bet arī Pasaules. Tādēļ arī Zviedrija mums šķiet tik interesants un saistošs piemērs ko pētīt un censties saprast. Zviedrija ir valsts ziemeļeiropā, oficiāli saukta par Zviedrijas Karalisti. Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāji. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā valsts pilsēta. Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu.