Celiakija ( vēl tiek dēvēta par glutēna jutīgo enteropātiju ) ir hroniska slimība, kas raksturojas ar tievo zarnu gļotādas bojājumu un pasliktinātu barības vielu uzsūkšanos, sakarā ar kviešu gliadīnu un tam radniecīgu proteīnu lietošanu diētā.
Šī slimība biežāk sastopama Kaukāzu izcelsmes cilvēkiem un ir ļoti reta vai pat nav sastopama afrikāņiem, japāņiem un ķīniešiem. Eiropā sastopamība ir 1:100 līdz 1:200.
Pirmo reizi slimība aprakstīta 19. gs. , bet saistību ar glutēnu atklāja 1940 gadā, līdz ar to mainījās izpratne par slimību. Sievietēm sastop biežāk. Vecuma grupas 8 – 12 un 30 - 50 gadi.
Patoģenēze:
Pamatā ir paaugstināta jutība pret glutēnu, kas satur ūdenī nešķīstošu proteīna komponentu (gliadīnu), ko satop kviešu apvalkā un citos graudos (auzās, miežos, rudzos).
Raksturīgā patoģenēzes iezīme ir autoimūna procesa gaitā T-šūnu izraisīta hroniska iekaisuma reakcija sakarā ar glutēna intolerances. Svarīga ir savstarpējā mijiedarbība starp ģenētisko predispozīciju un saimnieka imūno atbildi, ko pastiprina ārējās vides faktori.
Tievo zarnu gļotāda, saskarsmē ar glutēnu, uzkrāj intraepiteliāli CD8+ T šūnas un lamina propria slānī lielu daudzumu CD4+ T šūnu, kas ir sensitizētas ar gliadīnu. Atpazīstamie gliadīna epitopi ir robežās no 57 – 75.
…
