Mēs parasti daudz nedomājam par lietām, kas liekas tik parastas. Mēs tās ievērojam tikai tad, kad to nav. Skaņas ir mums visapkārt. Protams, dažādos apstākļos skaņas ir atšķirīgas. Rīgai diez vai piemīt skaņas, kas rodas no čabošām lapām, lakstīgalu dziesmām vai gurkstošiem gumijas zābakiem. Ejot pa ielu, es sadzirdu steidzīgu soļu klabēšanu uz Vecrīgas cietā bruģa, baloža pelēko spārnu savicināšanu, kad tas veic īsu pārlidojumu uz blakusmājas jumtu, auto riepu kaukšanu uz pielijušā ceļa, mašīnai apstājoties pie sarkanās gaismas. Pie šiem trokšņiem katrs rīdzinieks jau ir pieradis – tas pieder pie pilsētas dzīves. Tad vēl ir liela daļa secīgi organizētu skaņu – mūzika. Aiz stūra skan žēlīgi vilktas vijoles skaņas, kas izklausās tā, it kā kāds kaķi aiz astes rautu.
…
