Komunikācija ir transformētas informācijas darbība, idejas, un attieksmes vienai personai pret otru. Komunikācija var būt vieta gadījumā, ja informācijas sūtītājs un saņēmējs kopīgi rod sapratni, izmantojot simbolus apkārtējā vidē.
Rakstīšana. Auditorijas daba un tās literārais līmenis ir ļoti svarīgi apstākļi jebkuram komunikatoram. Atslēga ir nodot ziņu/vēstījumu, kas ir izprotams pēc struktūras un satura lielai auditorijai.
Simboli, lozungi un saīsinājumi (acronyms). Ziņas skaidrība un vienkāršība ir uzlabota ar šiem līdzekļiem. Katrs no tiem ir ātrraksta forma, kas ātri konceptualizē idejas un ceļus, caur kuriem paplašina komunikācijas vadlīnijas.
Izvairīšanās no diskriminējošas valodas. Efektīva komunikācija nozīmē nediskriminētu komunikāciju. Sabiedriskās attiecības personālam jāpārbauda ikviena ziņa, lai tajā likvidētu nevēlamu dzimuma, rases vai etniskas blakus nozīmes.
Sabiedrisko attiecību menedžments. Teorētiskais pamatojums, uz ko balstās sabiedrisko attiecību menedžments:
* Interorganizacionālā teorija;
* Vadības un lēmumu teorija;
* Komunikācijas teorija;
* Konfliktu risināšanas teorija.…
