Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Smago metālu monitorings', 1.
  • Referāts 'Smago metālu monitorings', 2.
  • Referāts 'Smago metālu monitorings', 3.
  • Referāts 'Smago metālu monitorings', 4.
  • Referāts 'Smago metālu monitorings', 5.
  • Referāts 'Smago metālu monitorings', 6.
  • Referāts 'Smago metālu monitorings', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Republikas teritoriju aptver plašs vides kvalitātes novērojumu tīkls, kas sniedz informāciju par vides kvalitāti teritorijā ar atšķirīgu antropogēno slodzi. Šāds tīkls tika organizēts 1975. gadā, tomēr pirmie vides kvalitātes novērojumi sākti jau 1943. gadā. Vides kvalitātes novērojumu stacijas ir veidotas kompleksi ar meteoroloģiskajām stacijām un posteņiem, ievērojot upju baseina principu. Vides kvalitātes novērojumu tīkls veic virszemes ūdens kvalitātes, atmosfēras gaisa kvalitātes, radiācijas novēro­jumus un pārrobežu piesārņojuma kontroli.
Gaisa monitoringa tīkls Latvijā tiek veidots, ņemot par pamatu ES noteiktās vadlīnijas.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem šāda monitoringa tīkla izveidē bija izvēlē­ties tādu aparatūru, kas spēj nodrošināt ES izvirzītās mērījumu kvalitātes prasības. Līdz pat 1997. gadam Latvijā tika lietotas pirmās paaudzes gaisa analīzes metodes, kas tika attīstītas pirmajos pēckara gados un kas balstījās uz paraugu ņemšanu un to ana­līzi laboratorijā ar t. s. slapjās ķīmijas metodēm. Kaut arī sešdesmito gadu beigās jau bija pieejama automātiskā otrās paaudzes aparatūra, Latvijā tā netika ievesta.
Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes izvēlētā aparatūra ir izgājusi atbilstības pārbaudes attiecīgās Eiropas vides institūcijās un pilnībā atbilst ES prasībām.
Gaisa piesārņojums ar smagajiem metāliem tiek noteikts Ķengaragā, Rīgas centrā, Liepājā, fona līmenī Rucavas un Zosēnu stacijās.
1998. gadā Rīgā (Ķengarags) smago metālu saturs nepārsniedza maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un bija zemāks nekā 1993.-97. gadā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants