Situācija Baltijas valstīs pirms Livonijas ordeņa izveides.
Līdz 12. gadsimtam Baltijas jūras piekrastē dzīvojošās somugru ( somu, igauņu, lībiešu) un baltu (latviešu, lietuviešu un senprūšu) ciltis turpināja turēties pie senajām paražām un senču ticības. Lielas, apvienotas valstis šajā Eiropas daļā vēl nebija izveidojušās. Daļa no minētajām ciltīm, jau bija nonākušas saskarsmē ar grieķu katoļu baznīcu. Tā gan neuzspieda Jēzus mācību ar varu un tādēļ tai Baltijas jūras austrumu zemēs lielas ietekmes nebija.
Ap 1180. gadu līdz ar vācu tirgotājiem Latvijas teritorijā ierodas mūks Meinarts un viņa nolūks bija izplatīt kristīgo ticību starp lībiešiem un citām senlatviešu ciltīm. Meinarts uzcēla Ikšķilē baznīcu un uzsāka misijas darbu. Pēc pirmajiem panākumiem Meinarts 1186. gadā tika iecelts par bīskapu. Meinarts kristīgo ticību izplatīja tikai mierīgā ceļā. Lai iegūtu lībiešu uzticību, Meinarts tiem uzcēla mūra pili Ikšķilē un pēc tam Salaspilī.
Tomēr lībieši kristījās maz un kristītie bieži atkrita no ticības. Sarūgtināts ar neveiksmēm, Meinarts jau sāka domāt par krusta kariem pret “stūrgalvīgajiem” lībiešiem, bet savas dzīves laikā viņš tos nepaspēja uzsākt. Meinarts mira 1196. gadā. …
